Septiņu lietu bums ir nonācis arī līdz manīm. Stafeti saņēmu no OreMan un esmu gatavs dalīties savos dziļākajos dvēseles noslēpumos.
Esmu liels Biedriņa fans
Par Biedriņu fanoju kopš pirmās viņa sezonas NBA. Kā gan lai neatminās daudzās stundas, negulētās naktis skatoties viņa spēles, reizēs, kad translācija internetā nebija pieejama sekojot live score iekš nba.com. Protams, ka vislabākos mirķļus piedzīvoju, ka AB pārstāvētā komanda Golden State "Warriors" pēc 13 gadu pārtraukuma atkal iekļuva playoff spēlēs, kur negaidīti amerikai uzvarēja līgas labāko komandu "Maverics", kuras uzvarēto spēļu bilance bija, laikam piektā visu laiku labākā NBA - 67-15. Es, protams, jau zināju, ka GSW uzvarēs visu sēriju! Mans kvēls sapnis ir kādu dienu apmeklēt Biedriņa spēli.
Ikdienā daudz braukāju ar riteni.
Pagāšgad beidzot iegādājos normālu riteni - šosejnieku. Tā kā dzīvoju Jūrmalā un strādāju un mācos Rīgā nolēmu, ka varētu ietaupīt braucot uz Rīgu ar riteni. Tā nu es pirmajā martā devos ceļā. Protams forma man nebija nekāda, bet vienā stundā es iekļāvos. Ierodoties darbā konstatēju, ka esmu viscaur slapš un netīrs un nopriecājos, ka man bija līdzi tīrās drēbes. Nācās ričuku noparkot garāžā līdz laiks uzlabojās.
Ātrāks par vilcienu - tāds ir mans labākais sasniegums. Vilciens no manas stacijas Jūrmalā līdz Rīgai brauc 45 minūtes, pieskaitam vēl laiku, kas jāpavada ejot gan uz staciju, gan, no stacijas Rīgā, uz darbu, sanāk vēl 15 + 20 minūtes. Ar riteni esmu šo maršrutu veicis 45 minūtēs. Tātad ātrāk nekā vilciens. No Nacionālā teātra līdz Lielupes tiltam aizbraucu tieši 30 minūtēs, bet 15 braucu pa Jūrmalu.
Ārkārtīgi patīk braukt intesīvā satiksmē. Sešus mēnešu strādāju par velokurjeru un tajā laikā iemācījos kā izdzīvot ar riteni uz ielas. Pa visu šo laiku esmu notriekta tikai vienu reizi, turklāt uz gājēju ceļa. Un braucu es ļoti agresīvi, tomēr reizē arī ļoti prātīgi. Esmu bieds visiem autovadītājiem
Retais zina, ka esmu uzkāpis Elbrusā (5642). Turklāt to izdarīju ļoti iespaidīgā veidā iekarojot abas Elbrusa virsotnes 4,5 stundu laikā no bāzes "prijut 11", kas atrodas 4200 metru augstumā. Parasti tas aizņem kādas 6 līdz 9 stundas, turklāt lielākā daļa līdz "prijut 11" uzbrauc ar pacēlēju, kamēr mēs no nometnes kalna pakājē (apmēram 2000 m augstums vjl) atnācām ar kājām. Apsolos uzrakstīt kā man tur gāja, jo tas ir tā vērts . Turklāt uz Kaukāzu devos laikā, kad Krievijas - Gruzijas konflikts bija pašā karstākajā punktā un turp braucām piecatā iespiedušies mazajā Opel Astra.
Man vispār patīk daba un pārgājieni. Arī šogad noteikti kāpsim kalnā.
Esmu ļoti slinks, kad runa ir par mācībām. Šobrīd mācos maģistrantūrā un visu šo gadu laikā varu teikt, ka kārtīgi esmu mācījies tikai vienu reizi - augstāko matemātiku (integrāļus un atvasināšanu). Toreiz cēlos ziemassvētku rītā 8:00 no rīta, lai rēķināt kārtējos uzdevumus. Visa rezultātā tas atmaksājā un eksāmenā dabūju 8, lai gan zināju uz 10, bet stulbas kļūdas atbildēs un ļoti striktā pasniedzēja neļāva man nopelnīt manu desmitnieku.
Man patīk aukstums. Labi, tas varbūt ir pārspīlēts, tomēr skaitļi runā paši par sevi:
- esmu slēpojis -30 grādos
- esmu 4 dienas dzīvojis istabā, kurā gaisa temperatūra bija 3-5 grādi
Man ir 3 brāļi. Ja būtu vēl piektais, tad Latvijas hokeja izlases pirmais piecinieks būtu zināms. Un Latvija spēlētu B grupā.
Esmu nonācis FHM žurnāla redaktora slējā Neko vairāk šobrīd neteikšu. tomēr kādu dienu raksts sekos.
Diemžēl tā kā esmu visai jauns blogosfērā stafeti nenodošu nevienam tālāk. Man bija uzticēts pēdējais un svarīgākais posms!
Kurš gan kārtīgs "gamers" bērnībā nav pavadījis n-tās stundas pie televizora un spēļu konsules pulti rokās, spēlējot tā laika spēļu grandus - Contra, Battlecity (tautā saukti par tanciņiem), Mortalkombat, Mad max u.c. Tolaik SEGA, UFO, ZHILITON bija katra skolnieka vārdu krājumā, gluži kā tagad XBOX un PLAYSTATION. Ja tev 90-tajo gadu sākumā piederēja kāda no iepriekš minētajā konsulēm, tad nešaubies - tu biji kruts! Arī man bija vecais zhilitons un rajona puikas varēja mani tikai apskaust. 
?
Ja varētu tur varētu...
